Igaunijas Ceļu muzejs atrāda izstādē satiksmes negadījumu detektīvu 20 gadu darbu

Pirms 25 gadiem Igaunijā nebija pieņemts automašīnās piesprādzēties. Šobrīd tas šķiet absurdi. Taču tieši šī iemesla dēļ katru gadu dzīvību zaudēja tie, kas būtu varējuši izsprukt tikai ar dažām skrambām. Šobrīd drošības jostu piesprādzē 98% satiksmes dalībnieku. Ar pārējo 2 procentu pārstāvjiem pārāk biezi tiekas satiksmes negadījumu izpētes komisijas biedri…

Pārfrāzējot smagu satiksmes negadījumu izpētes komisijas vienu no radītājiem Harri Kūski: “Satiksmes likums ir uzrakstīts ar satiksmes negadījumu upuru asinīm.”

Par laimi ir cilvēki, kas ir gatavi traģēdijas notikuma vietu izpētīt līdz vissīkākajai detaļai, lai noskaidrotu, kādu sakritību sērija noveda pie negadījuma, un ar kādu izmaiņu palīdzību nākotnē varētu izvairīties no līdzīgiem negadījumiem. 20 gadu laikā tas ir būtiski uzlabojis situāciju uz Igaunijas ceļiem. Tā šodien neskatoties uz automašīnu skaitu un briesmīgo ātrumu satiksmē aizvien mazāk nāves gadījumu.

“Miniatūrajā pasaulē var spēlēt dievu: pats izlemt, kur ir strauts, kur kalns vai, piemēram, vai nelaimes gadījums notiks vai nē,” jauno sezonas izstādi iepazīstināja ceļu muzeja pētniece-kuratore Annika Kupitsa. “Ar tās palīdzību varam izspēlēt scenāriju notikumiem, kas patiesajā dzīvē beidzās ne tik labi, lai rastu tiem citus risinājumus. Protams tāpēc, lai mūsu dzīvēs būtu aizvien mazāk sarkano sekunžu jeb brīžu, kas neapgāžami noved pie nelaimes gadījuma,” papildināja Kupitsa.

Igaunijas satiksmes profilakses pelēkie kardināli jeb smagu satiksmes negadījumu izpētes komisijas “detektīvi” kopā ar policiju un glābējiem vienmēr ir notikuma vietā, lai izpētītu, kādi apstākļi un sīkas detaļas noveda līdz negadījumam. Cilvēks kļūdās, taču ikviena dzīvība ir uz svara, un ikviena satiksmes nāve ir novēršama. Kā? To zina smagu satiksmes negadījumu izpētes komisijas biedri, kuru darbam ir veltīta ceļu muzeja sezonas izstāde “Sarkanā sekunde”.